Korsuņa-Ševčenkivska (Korsun-Shevchenkivskyy)
 |
 |
Līdz 1944. gadam pilsētas nosaukums bija Korsuņa (Корсунь), un to 1032. gadā dibinājis Jaroslavs Gudrais. 1240. gadā to nopostīja Batuhans. Pēc Kijevas Krievzemes sabrukuma pilsēta iekļāvās Lietuvas Lielkņazistē. 1585. gadā tā ieguva Magdeburgas tiesības. Korsuņa bija viena no Bohdana Hmeļnicka sacelšanās centriem un 1648. gada maijā pie pilsētas notika Korsuņas kauja, kurā Hmeļnicka karaspēks sakāva poļus Nikolaja Potocka vadībā. Korsuņa iekļāvās Krievijas impērijā līdz ar Polijas Otro dalīšanu 1793. gadā. Pēc Oktobra revolūcijas ietilpa Ukrainas PSR. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 30. jūlijā Korsuņu ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada janvārī Sarkanajai armijai Korsuņas apkaimē izdevās aplenkt 60 000 karavīru lielu vācu armijas grupējumu. Lielākajai daļa no grupējuma līdz februāra vidum tika iznīcināta vai krita gūstā, daļai no grupējuma izdevās izlausties no aplenkuma. 1944. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts par godu Tarasam Ševčenko. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas pilsēta.
Ģeogrāfiskā karte - Korsuņa-Ševčenkivska (Korsun-Shevchenkivskyy)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |